Habiba Nurmagomedova brālēns Umārs debitēja UFC ar uzvaru pār Sergeju Morozovu. Otrajā kārtā UFC slavenās ģimenes jaunākajam dalībniekam izdevās izpildīt aizmugurējo žņaugšanas paņēmienu. Tādējādi Umārs gandrīz precīzi atkārtoja Habiba uzvaras scenāriju savā debijā pirms deviņiem gadiem.
– Ko Tu jūti pēc uzvaras? Tik dziļi ievilki elpu.
– Kā kalns no pleciem. Es negribēju pievilt savu brāli, tēvu un ģimeni. Es nopūtos, jo nepievīlu.
– Cepure – kuram pieder ideja?
– Nu, tā kā Habibs pabeidza karjeru, nodomāju, ka es turpināšu to valkāt. Lai tā būtu ģimenes UFC tradīcija.
– Izskatās pēc pilnīgi jaunas cepures. Personīgi Tava?
– Jā, Habibs man nedeva savu. Viņš teica: “Neaiztiec manu cepuri. Valkā savu. ” Es paparasīju savam tēvam. Un viņš man to nopirka.
– Vai Tu valkā šo cepuri uz visām cīņām?
– Jā. Tagad šī cepure būs mana līdz karjeras galam.
– Vai Habibam arī visas karjeras laikā bija viena cepure?
– Jā, viņam vienmēr bija viena un tā pati.
– Tā izskatās savādāk – ar ko tas atšķiras no tās, kuru nēsāja Habibs?
– Viņa ir jauna. Tas arī viss.
Tajā brīdī sarunai piebiedrojās Habibs. Viņš netālu sēdēja AKA trenera Havjera Mendesa kompānijā.
– Mēs paskatīsimies uz viņa cepuri pēc 10 gadiem. Mana cepure izturēja tik daudz lidojumu – jūs nevarat iedomāties. Bet es to nekad neesmu ielicis savā bagāžā. Jo bagāža var arī nepienākt. Es vienmēr to ņēmu rokas bagāžā. Skaties, Umār! Nenodot cepuri bagāžā.
– Vai tas bija pārsteigums, kad Morozovam izdevās tomēr piecelties no zemes?
– Piecēlās! Es vispār biju pārsteigts. Viņš piecēlās ar mani, es to negaidīju. Es domāju, ka es viņu nometīšu un tur arī turpināsim. Bet viņam bija pietiekami daudz fiziskā spēka, lai celtos. Fiziski ļoti spēcīgs, stiprāks par mani. Es biju pārsteigts.
– Stiprākais pretinieks karjerā?
– Es domāju, ka jā. Šajā posmā – viens no nopietnākajiem pretiniekiem. Šis ir M-1 čempions, tāpēc jā, visstiprākais pretinieks.
– Kādas traumas Morozovs Tev nodarīja?
– Es neko nesalauzu, bet mana galva ir uztūkumos. Lai vai kā, es apsitos ap arēnu.
– Kurā žņaugšanas paņēmiena brīdī Tu saprati, ka cīņu ir beigusies?
– Es nezināju līdz pašām beigām. Tiklīdz varēju nolikt roku aiz galvas, tad sapratu: sanāca, nožņaugšu.
– Pēc cīņas pie tevis pienāca Daniels Kormjē. Ko Tev viņš teica?
– Apsveica. DC ir draugs. Viņš vienmēr atbalstīs, pamudinās, mācīs. Jau pirms cīņas viņš ieradās manā ģērbtuvē, novēlot man veiksmi. Ļoti labs cilvēks, ar viņu vienmēr ir jautri.
– Vai Tev ir svarīgi, ka esi pabeidzis debiju agrāk nekā Habibs savējo?
– Ja godīgi, es par to nemaz neaizdomājos. Pat ja viņu pēdējā brīdī nožņaugtu, joprojām es būtu laimīgs. Pirms cīņas nodomāju: kaut es varētu tā pat kā viņš. Manuprāt, tā es pabeidzu pēdējās 4-5 cīņas.
– Vai Habibs Tevi kritizēja?
– Uzreiz! Un kritikas būs vēl vairāk. Uzreiz teica, ka ir daudz kļūdu. Mēs pie tā strādāsim.
– Varbūt viņš jau paspēja padomāt – kas būs tālāk?
– Dans teica, ka viņš noorganizēs cīņu martā, ja būs iespēja. Man ir vienalga, ar ko cīnīties. Varbūt tas notiks dažos turnīros Lasvegasā. Tur cīnīsies Zubaira Tuhugovs vai Islāms Mahačovs.
VEIC LIKMI
Avots: sport24.ru
Foto: pexels.com
